Šo akadēmisko gadu projektā sākam ar plašāku popularizēšanu un jaunu sadarbības kontaktu veidošanu. No 2023. gada 1. līdz 6. septembrim Inga Uvarova piedalījās British Academy of Management (BAM) ikgadējā konferencē BAM 2023 “Towards Disruptive Sustainability: New Business Opportunities and Challenges”.
Inga dalās pieredzē
Konference pulcēja vadībzinību pētniekus no visas pasaules. Konferencē apjomīga, tajā piedalījās vairāk kā 1000 dalībnieku. Es iepazinos ar pētniekiem no Lielbritānijas, Austrālijas, Indijas, Kanādas, ASV un dažādām ES valstīm. Šī bija fantastiska iespēja aiznest mūsu projekta rezultātu stāstus globāli.
Es saņēmu apjomīgu iedvesmas devu, klātienē satiekot Kalifornijas Universitātes Hāsas biznesa skolas prof. David Teece. Prof. D.Teece ir pasaulslavens kā “innovation dynamic capabilities” koncepta autors, neskaitāmu grāmatu un vairāku simtu publikāciju autors, kā arī uzņēmējs un biznesa konsultants.
Konferencē bija iespēja iepazīties ar vairākiem zinātnisko žurnālu redaktoriem. Redaktori jokoja, ka pētnieks ir vienīgā profesija, kurā var saņemt tik daudz noraidījumu. Izveidotie personīgie kontakti ar žurnālu redaktoriem ir man vērtīgs ieguvums no šīs konferences. Redaktori sniedza ieteikumus, kā veiksmīgāk publicēt savu pētījumu rezultātus un dažas manas līdzi paņemtās atziņas – publikācijas pētniekiem ir kā valūta, kas pēc tam paver plašas profesionālās iespējas visā pasaulē. Svarīgi pievērst uzmanību žurnāla reitingam un ja ieguldīt pūliņus publikācijas sagatavošanā, tad labāk vērtīgā žurnālā ar augstu citējamības līmeni. Ir vērts uztrenēt regulāru rakstīšanu kā labu ieradumu – “You don’t find, but make regular time for writing” (prof. Yehuda Baruch).
Šajā saitē ir pieejams sesijas ieraksts ar divu nozīmīgāko BAM žurnālu redaktoru prezentācijām un paneļdiskusiju noslēgumā – https://www.youtube.com/watch?v=fgB0-hGY7Ak. Redaktori dalījās ar ieteikumiem un pieredzi no British Journal of Management and International Journal of Management Reviews publicēšanas. Šāda līmeņa žurnālos iesniegto publikāciju īpatsvars ir 90% un pat vairāk, lielākā daļa tiek noraidīta pēc pirmās formālās caurskatīšanas (desk rejected). Noraidījumi bieži ir tāpēc, ka neatbilst žurnāla formātam un tematiskajam fokusam. Redaktori ieteica, lai nekoncentrējas uz noraidījumu īpatsvaru, jo publicēšanā ir veiksmes un ieguldītā darba ķīmija. Arī redaktori meklē labus un interesantus rakstus. Redaktori iesaka kā paplašināt fokusu savam pētījumam un plašāku pielietojamību, saglabāt skaidru un kopējo loģiku starp teoriju, iegūtajiem datiem un datu analīzes rezultātiem, un secinājumiem. Man bija interesanti redaktoru skaidrojums un ieteikumi kā publikācijās veidot innovative conceptual contribution (teorijas analīzes raksti, kas veido būtiski jaunas zināšanas vai teorētiskos konceptus).
Konferences tēma bija par ilgtspējību un dažādu pušu sadarbību tās veicināšanai, kas ļoti cieši sasaucas ar mūsu projekta tematisko fokusu. Konferencē bija vērtīgas paralēlsesijas ar dalībnieku pētījumu prezentācijām, kā arī dažādas profesionālās pilnveides darbnīcas (professional development workshops). Šajās darbnīcās varēja iepazīties ar pētniekiem no dažādām valstīm un diskutēt par izaicinājumiem, pieredzi un turpmāko sadarbību. Vienā no darbnīcām diskutējām, kā paplašināt pētījumu rezultātu ietekmi un praktisko nozīmi, kādas mums kā pētniekiem nepieciešamas prasmes un pienākumi, lai panāktu pētījumu rezultātu plāšāku rezonansi. Prof. Julie Davies (London University College) dalījās pieredzē, kā aizsniegt uzņēmējus un vadītājus, veidojot bloga ierakstus un izmantojot sociālos tīklus.
Nozīmīgas šķita prof. D.Teece tēzes par nepieciešamību turpmāk attīstīt jēdzienu “Green dynamic capabilities”. Toronto Universitātes profesore Anita McGahan dalījās ar pētījuma rezultātiem, kurā nodefinēta jauna ieinteresēto pušu teorija (“new stakeholder theory”). Šīs teorētiskās atziņas cieši sasaucās ar mūsu projekta rezultātiem un apliecināja mūsu darba globālo nozīmi.
Konferences 2.dienā bija Doktorantu simpozijs, kopā 160 doktoranti tika akceptēti dalībai šajā konferences dienā un man paveicās būt starp tiem. Mums katram doktorantam gada sākumā piesakoties konferencei bija jāiesniedz promocijas darba kopsavilkums, tālāk mums katram nozīmēja individuālu mentoru – kritiski atbalstošu recenzentu. Konferences laikā prezentēju sava promocijas darba rezultātus un saņēmu vērtīgus ieteikumus kā labāk strukturēt darbu. Saņēmu uzslavas par apjomīgo pētniecisko darbu, kas ir paveikts.
Mans promocijas darbs balstās uz vairākām pētījumu metodēm (mixed research methods design), saņēmu ieteikumu nodalīt metodes, kas noved pie rezultāta vai atbild uz pētījuma jautājumiem, no tām, kas to aprobē vai verificē rezultātus, to norādīt empīriskā pētījuma ievadā. Konsultants ieteica precīzāk nodefinēt, kas ir mani darba iznākumi (outcomes) un izcelt tos, lai tie nepazūd starp pētījuma metodēm. Saņēmu apstiprinājumu tam, ka mana darba būtisks pienesums ir radītās jaunās zināšanas par aprites principiem un to ieviešanu uzņēmumā no stratēģiskās un vadības perspektīvas. Tā ir aktuāla un būtiska novitāte. Mentori iedrošināja, ka darbā būtisks pienesums ir tas, ka vispirms piedāvāju teorētisko novitāti un tad to empīriskā pētījumā pārbaudu izmantojot definētās hipotēzes/ jautājumus un beigās ar intervijām novērtēju un validēju.
Septembra vidū, Natālija Cudečka-Puriņa un Dzintra Atstāja piedalījās COST (European Cooperation in Science and Technology) Action CA21103 – Implementation of Circular Economy in the Built Environment.
Dz. Atstāja ir šīs akcijas vadības grupas pārstāve, Natālija aktīvi iesaistījusies WG2 darba grupā, gan veidojot publikācijas, gan redakcijas darbā.
14. septembrī ar virtuālu ziņojumu piedalījāmies SCI forumā.
Inga: “Virtuālā pasaule ļauj būt vienlaikus 3 dažādās pasaules vietās – šī konference sākās Singapūrā, turpinājās Basel un tagad norit Toronto”.
Savukārt, 26. un 27. septembrī, projekta zinātniskā vadītāja, profesore Dzintra Atstāja bija uzaicināta piedalīties Sociālās atbildības kongresā Kolumbijā. Patīkami apzināties, ka QHC projekta pieredze noder plašā pasaulē.
Dzintra: “tas, ko daram ir labi, vērtīgi un pareizi!”
Komandas pētnieki Dzintra Atstāja, Jānis Brizga, Jānis Grasis, Tatjana Volkova, Inga Uvarova, Natālija Cudečka-Puriņa un Māris Purviņš iekļauti Latvijas TOP 500 zinātnieku reitingā AD Scientific Index 2023.
Projekta Komanda strādā pie jauniem projektu pieteikumiem, lai nodrošinātu QHC ilgtspēju.