Diskusijas un darbi turpinās, projekta mērķu sasniegšanai
Februāris ir darbīgs laiks projekta ideju un iestrāžu tālākai virzībai – konferences, lekcijas semināri.
ES civilās aizsardzības sistēmā kopumā ir apvienotas 34 valstis: 27 ES dalībvalstis un 8 iesaistītās valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija).
Kā jau iepriekš esam informējuši, Rīgas Brīvostas pārvalde ir ieinteresēta sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Banku Augstskolu projekta “Quadruple Helix koncepts (QHC) kā pamats jaunās paaudzes PPP modelim” Nr. lzp-2020/1-0062 ietvaros izstrādāto inovatīvo publiskās – privātās partnerības modeli plānots pilotēt Rīgas Brīvostas pārvaldībā esošā teritorijā Krievu salā bijušās ūdens attīrīšanas stacijas teritorijā, kur plānots izveidot inovatīvu, starptautiskā sadarbībā balstītu Drošības Zinātnes centru. Teritorija pašlaik uzskatāma par degradētu, un konstatēts, ka tā ir ļoti piemērota minētā centra izveidei.
2023.gada 17.februārī, LU Akadēmiskajā centrā tika organizēts seminārs «Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēma Latvijā» http://foto.lu.lv/arhiivs/2023/b_feb/17b/index.html
Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju. Būtiski atzīmēt civilā sektorā NATO noteikto pamatprasību īstenošanu, nodrošinot kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārām operācijām. Civilās aizsardzības sistēmai jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas pilnveidošanai Latvijā, jāveido Latvijas Zinātnisko institūciju un universitāšu sadarbības modelis. Tādēļ, tieši akadēmiskā vidē tika pārrunāts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas uzdevumi un rīcības plāns, Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāte un nepieciešamie uzlabojumi, kā arī apmācību procesa efektivitāte. Lai pārskatu valsts un pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbību un rīcību krīzes situācijās, nākamajā nedēļā plānota diskusija ar pašvaldību vadītājiem.
Savukārt, 24.februārī ieplānota Ph.D. Ēvalda Urtāna lekcija “Mākslīgā intelekta pielietojumi un tendences 2023” ar ievirzi drošības jomā.