Ilgtspējas, aprites ekonomikas un videi draudzīgu vērtību aktualitāte Latvijā un Eiropā arvien vairāk pieaug. Šo vērtību iedzīvināšana ikdienas rīcībās prasa sadarbību no dažādām pusēm – biznesa, valsts, pētniecības un izglītības iestāžu, kā arī sabiedrības.
Projekts saistīts ar sadarbībā balstītu aprites ekonomikas biznesa modeļu izpēti un iespējamo sabiedrības iesaisi tajos. Esošajiem un topošiem uzņēmējiem trūkst zināšanas un pieredze par aprites ekonomikas jeb videi draudzīgu biznesa modeļu attīstību un to, kā šādus jaunus biznesa modeļus veidot ciešāk sadarabojoties ar valsts iestādēm, pētniekiem, klientiem un saiedrību kopumā.
Šobrīd kopumā iztrūkst juridiskas un ekonomiskas prakses kā veidot sadarbību starp valsti un biznesu, vienlīdz ņemot vērā un iesaistot pētniekus un sabiedrību. Turklāt aprites ekonomika pēc būtības lielā mērā balstīta sadarbībā. Līdz ar to projektā pētīsim gan ekonomiskos, gan juridiskos aspektus, kā šāda veida sadarbību izveidot praktiski un kādi ir katras puses (biznesa, valsts, pētniecības un izglītības iestāžu, kā arī sabiedrības) ieguvumi un lomas.
Turklāt šī sadarbība veidojas dažādi un pēc dažādu pušu iniciatīvas. Pēdējā laikā šāda veida sadarbības modeļos raksturīgas pašorganizētu un pašvadītu sadarbības grupu vai komandu darbība. Īpaši COVID19 ietekmē aktualizējies arī jautājums par virtuālu šādu grupu vai komandu sadarbību. Šādas izmaiņas ir rezultējušās ne tikai jaunā komandu veidā, bet arī ar jauna veida sadarbības modeļos, lēmumu pieņemšanas stilos un attiecībās. Šīs izmaiņas kopā rada unikālus izaicinājumus teorijai, praksei un komandu efektivitātes izpētei. Jo īpaši tāpēc, ka tradicionālie komandas efektivitātes faktori var nebūt piemērojami vai ir mazāk efektīvi virtuālo un pašorganizēto komandu apstākļos. Privātais, publiskais un augstskolu sektors pēdējās desmitgadēs ir veikuši būtiskus uzlabojumus tehnoloģiju uzlabošanā, kas ir ļāvis papildus tradicionālām komandām, strādāt arī virtuālās un pašorganizētās komandās, iekļaujot komandās dalībniekus no dažādām pasaules vietām un sabiedrības grupām.
Pasaules prakse rāda, ka šāda veida sadarbība ir būtiska nozīmīgos infrastruktūras attīstības projektos, kur bez biznesa un valsts puses, būtiski ir iesaistīt pētniekus un sabiedrību. Šāda veida projekti ir viens no instrumentiem, kas ļauj mazināt sabiedrības skepsi un neuzticēšanos pārvaldībai, kā arī stiprināt demokrātiju.
Projekta izstrādātais sabiedrības iesaistes modelis publiskās privātās partnerības projektos aprites ekonomikas veicināšanai, ir izaicinošs jautājums ne vien Latvijā, bet arī visa Eiropā un ārpus tās. Projekta ieguvumi neaprobežosies tikai ar teorētisku iesaistes modeļa izstrādi, bet paredz ari viena iespējamā pilotprojekta izpēti, uz kura pamata varēs veidot secinājumus par to, kā veidot ciešāku sadarbību starp zinātniekiem, uzņēmējiem, sabiedrību un publisko pārvaldi.
Projekta gaitā tiks rīkoti publiski pasākumi, kuros ikviens sabiedrības loceklis būs aicināts piedalīties. Tikpat nozīmīgi ir pētnieku zināšanu padziļināšana publiskās- privātās partnerības attīstībai, jo Latvijā tiek ieviesti tikai atsevišķi projekti, kaut šāda modeļa sekmīga izmantošana, ļauj ieguldīt līdzekļus ambiciozos un lielas investīcijas prasošos projektos.
Šī pētījuma gaitā tiks pētīta sadarbība un mijiedarbība starp 4 grupām – publisko sektoru, privāto sektoru, augstskolām un sabiedrību un to kā uzticēšanās ietekmē šo komandu sadarbību un komandas sniegumu.
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2405872618301394
Rīgā, 2021. gada 11. janvārī